Kas jāņem vērā par debitoru parādiem Covid-19 ietekmē

Līdz ar plašajiem ierobežojumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, kas noteikti ne tikai Latvijā, bet arī vairumā citu valstu, tautsaimniecībā tiek izjustas būtiskas ekonomiskas problēmas. Uzņēmēji šajā laikā saskaras ne tikai ar klientu plūsmas samazināšanos, bet arī aizvien vairāk ar klientu maksājumu kavējumiem par nosūtītajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem. Ir arī situācijas, kurās klienti lūdz atlikt maksājumus vai tuvākajā laikā neveikt parādu atgūšanas darbības, atsaucoties uz grūtībām norēķināties. Ko darīt ar parādniekiem?

Katrs uzņēmējs ir ieinteresēts ilgstošā un veiksmīgā sadarbībā, kuras dēļ ir gatavs nākt pretī grūtībās nonākušajiem klientiem, jo arī visdrīzāk pats izjūt ārkārtējā stāvokļa sekas norēķinos ar saviem kreditoriem. Neskatoties uz minēto, jebkurš parāds rada riskus, kas jāvērtē ne tikai tuvāko nedēļu vai mēnešu, bet arī tālākā perspektīvā. Likumsakarīgi, ka problēmas tautsaimniecībā nebeigsies līdz ar ārkārtējā stāvokļa atcelšanu. Šodienas problēmām būs sekas vēl ilgāku laika posmu, tādēļ jārēķinās, ka noteikta daļa šodienas parādnieku varētu novēloti izpildīt savas saistības vai arī nenorēķināties pavisam.

Pastāvot riskam, ka debitoru parādi netiks samaksāti ilgtermiņā, tie var radīt nodokļu sekas papildu uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksājuma veidā. Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likums (PVN likums) paredz arī iespēju atgūt daļu no parāda summas priekšnodokļa korekcijas veidā. Lai par neatgūtajiem debitoru parādiem neveidotos papildu UIN sekas un būtu iespēja atgūt PVN, jāizpilda virkne kritēriju.

Jāņem vērā, ka likumdevējs ārkārtējā stāvokļa laikā paredzējis arī speciālus noteikumus, lai atbalstītu finansiālās grūtībās nonākušas personas. Tie paredz terminētus ierobežojumus parādnieku kreditoriem veikt darbības parādu atgūšanai. Kaut arī šis regulējums pieņemts, lai uzlabotu kopējo ekonomisko situāciju, tas var radīt negatīvas sekas uz kreditoriem un to iespējām izpildīt likumā noteiktās prasības, lai nemaksātu nodokli vai atgūtu samaksāto nodokli par zaudētajiem parādiem. Tas attiecas arī uz parādiem, kas radušies pirms Covid-19.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis

Viens no ar UIN apliekamās bāzes elementiem ir nosacīti sadalītā peļņa, kura ietver arī nedrošo debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 9. pantu. Atbilstoši minētā panta noteikumiem debitoru parādu summas tiek iekļautas ar UIN apliekamajā bāzē divos gadījumos:

• ja šī summa ir izveidota kā uzkrājums nedrošiem parādiem un iekļauta kā izmaksa peļņas vai zaudējumu aprēķinā, turklāt parāds nav atgūts 36 mēnešu laikā no uzkrājuma izveidošanas dienas;

• parāda summa tiek iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam parādam nav izveidots uzkrājums.

Minētos gadījumus var nošķirt pēc tā, vai konkrētais parāds atbilst aktīva būtībai, proti, vai no tā nākotnē paredzams ekonomisks labums. Ja ir pazīmes, ka konkrētais debitors, neskatoties uz kavējumu, varētu norēķināties par savām saistībām (tas pastāv, veic saimniecisko darbību u. tml.), tad veidojams uzkrājums nedrošā debitora parādam. Savukārt, ja šādu pazīmju nav, piemēram, debitors pēc likvidācijas vairs nepastāv, tad likumsakarīgi šāds debitors vairs nevarēs norēķināties par savām saistībām, un parāds ir norakstāms.

Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka iepriekš minētajos gadījumos parāda summa noteikti būs jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē. Vispirms jau no šī nosacījuma, izpildot noteiktus kritērijus, atbrīvotas kredītiestādes, krājaizdevu sabiedrības, kā arī attīstības finanšu institūcijas. Tāpat arī likumdevējs paredzējis virkni izņēmumu, kas ļauj nodokļu maksātājam debitoru parādus neiekļaut ar UIN apliekamajā bāzē. Tas gan neizslēdz iepriekš minētā termiņa (līdz 36 mēnešiem) ievērošanu. Šie izņēmumi iekļauti UIN likuma 9. panta 3. daļā, kas paredz, ka atbrīvojuma piemērošanai nodokļu maksātājam jāveic visas atbilstošās parādu piedziņas un atgūšanas darbības, kā arī jāatbilst vēl vienam kritērijam, kas minēts panta daļas punktos. Lai arī norāde par visu atbilstošo darbību veikšanu varētu likties īpatna savas nenoteiktības dēļ, tomēr tās saturs atklājas, iepazīstoties ar papildu kritērijiem, kurus izpildot, var tikt piemērots atbrīvojums. Kritēriji ir noteikti tā, ka nodokļu maksātājam jāizmanto visas iespējas atgūt parādu pirms tas var izmantot konkrēto atbrīvojumu. Vienlaikus, lai arī formulēts kā papildkritērijs, pēc būtības atbrīvojuma piemērošanai jāvērtē tas, ka debitoram jābūt Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās Zonas (EZZ) rezidentam.

Kritērijus var sadalīt atbilstoši debitora statusam – fiziska vai juridiska persona. Neskatoties uz minēto, uz abiem vienlīdz attiecas divi atbrīvojuma kritēriji, proti, situācija, kad debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi, bet nav lielāka par 20 eiro. Tāpat abos gadījumos darbojas nosacījums, ka debitora parāda piedziņa tiesas ceļā nav iespējama lietderības apsvērumu dēļ, ja debitora parāda summa ir mazāka nekā ar tās atgūšanu saistītie izdevumi un iepriekš ir veikti pasākumi parāda atgūšanai. Šajā gadījumā jāievēro, ka attiecīgā debitora parāda summa nevar pārsniegt 0,2% no nodokļa maksātāja pārskata gada neto apgrozījuma, bet nav lielāka kā 500 eiro.

Juridisku personu gadījumā likumdevēja paredzētā darbību secība noteic, ka vispirms tai jāvēršas tiesā par parādu piedziņu, ja piedziņas rezultātā tiesu izpildītājs konstatē un dokumentē aktā, ka piedziņa nav iespējama, tad parādu var neiekļaut UIN bāzē tikai tādā gadījumā, ja parādnieks ir izslēgts no Uzņēmumu reģistra (UR) vai analoģiska ES vai EZZ reģistra. Neizpildot šos kritērijus, secīgās darbības ir saistītas ar Maksātnespējas likuma regulējumu. Atbilstoši tam iespējami trīs scenāriji – maksātnespējas process (MNP), tiesiskās aizsardzības process (TAP) vai ārpustiesas aizsardzības process (ĀTAP).

MNP gadījumā atbrīvojums attiecināms, ja parāda summa atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi debitoru MNP pabeigšanu. Savukārt TAP un ĀTAP gadījumos parāda summai jāatbilst parādnieka TAP vai ĀTAP pasākuma plānā noteiktajam proporcionālajam pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas vai samazinājuma apmēram. Minētais atbilst katra procesa būtībai, jo tikai MNP ir vērsts uz kreditoru kopuma interešu aizsardzību, savukārt pārējos gadījumos tiesiskais regulējums ir vērsts uz uzņēmuma interešu aizsardzību.

Izņēmumi no minētās gaitas ir gadījumi, kad debitors ir likvidēta valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība. Analoģiski – parāda summa nav atgūta no debitora, kura darbība ir apturēta pēc nodokļu administrācijas lēmuma, un tas ir izslēgts no UR.

Ja debitors ir fiziska persona, tad atbrīvojums piemērojams, ja fiziskā persona ir mirusi vai arī tā parāda summa, ko veido ar uzņēmumu nesaistītai personai izsniegts aizdevums, tiek dzēsta un tai nav piemērojams iedzīvotāju ienākuma nodoklis saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta nosacījumiem. Savukārt, ja tiesā iesniegts pieteikums par parāda piedziņu no fiziskas personas, šādam parādam var piemērot atbrīvojumu, ja tiesu izpildītājs ar savu aktu apliecinājis, ka tiesvedības rezultātā pieņemtā sprieduma izpilde nav iespējama. Vienlaikus, ja fiziskai personai tiek uzsākts MNP, atbrīvojumu var piemērot, kad tiesa apstiprinājusi fiziskas personas bankrota procedūras pabeigšanu.

Šajā kontekstā jāievēro atsevišķas atrunas, proti, UIN likuma 9. panta 5. daļā noteikta kārtība, kā veicamas korekcijas, ja parāds jau iekļauts ar UIN apliekamajā bāzē, tomēr vēlāk atgūts. Turklāt jāņem vērā, ka UIN likuma 9. panta noteikumi nav piemērojami aizdevumiem, kuri saskaņā ar šī likuma 11. pantu ir iekļauti ar UIN apliekamajā bāzē.

Pievienotās vērtības nodoklis

Likumdevējs PVN likuma 105. pantā paredzējis speciālu kārtību priekšnodokļa korekcijām zaudētu parādu gadījumā.

PVN likumā ir paredzētas atšķirīgas prasības atkarībā no tā, vai parāda vērtība ir mazāka vai lielāka par 430 eiro. Minētā parāda vērtība ir attiecināma uz konkrētu preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, un tā neietver tai piemērojamo nodokli.

Ja parāda summa ir mazāka par 430 eiro, tad saskaņā ar PVN likumu reģistrētam nodokļu maksātājam ir tiesības valsts budžetā iemaksāto nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja tiek izpildīti šādi priekšnoteikumi:

1. par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir izrakstīts rēķins vai nodokļa rēķins;

2. parāds ir radies pēdējo triju taksācijas gadu laikā – parāda rašanās diena ir nākamā diena pēc tā datuma, kad preču un pakalpojumu saņēmējam bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, bet samaksa netika veikta;

3. par veikto darījumu ir aprēķināts PVN, un tas norādīts attiecīgā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā;

4. zaudētā parāda summa ir norakstīta no nedrošiem parādiem paredzēto speciālo uzkrājumu summas vai tieši zaudējumos (izdevumos) reģistrēta nodokļa maksātāja grāmatvedībā kārtējā taksācijas periodā vai kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem;

5. preču vai pakalpojumu saņēmējs ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju nav saistītas personas likuma “Par nodokļiem un nodevām” izpratnē;

6. preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana atbilstošajam preču vai pakalpojumu saņēmējam ir pārtraukta vismaz pirms sešiem mēnešiem un nav atjaunota;

7. reģistrēts nodokļa maksātājs nav nodevis (cedējis) savas prasījuma tiesības citai personai;

8. reģistrēts nodokļa maksātājs var pierādīt, ka tas ir veicis pasākumus zaudētā parāda atgūšanai;

9. preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs līdz pēctaksācijas gada 1. martam ir nosūtījis preču vai pakalpojumu saņēmējam, kurš ir reģistrēts nodokļa maksātājs vai preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī bija reģistrēts nodokļa maksātājs, informāciju par to, ka attiecīgais parāds šā likuma izpratnē tiek uzskatīts par zaudēto parādu.

Kontekstā ar iepriekš minēto norādāms, ka likumdevējs nav definējis, kas uzskatāms par pierādījumu, ka reģistrēts nodokļu maksātājs veicis pasākumus zaudētā parāda atgūšanai. Nodokļu maksātājam jāgūst pierādījumi, ka ir veiktas aktīvas darbības parāda atgūšanai – paziņojumu, atgādinājumu nosūtīšana u. tml. Minētie pierādījumi pienācīgi jāuzglabā, jo pastāv iespēja, ka tos var pieprasīt Valsts ieņēmumu dienests (VID), lai pārliecinātos par PVN korekciju pamatotību.

Savukārt, ja iepriekš minētā parāda summa sasniedz vai pārsniedz 430 eiro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja izpildīti visi iepriekš minētie priekšnosacījumi, ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību. Šajā gadījumā papildus jāievēro, ka konkrēto noteikumu var piemērot, ja triju gadu laikā no parāda rašanās brīža ir iesniegts prasības pieteikums tiesā par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja, kas sasaucas arī ar Komerclikumā noteikto noilguma termiņu – trīs gadi.

PVN likumā paredzēti arī speciāli noteikumi, ja debitoram tiek veikts MNP. Šādā gadījumā preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo PVN samazināt par pusi no zaudētā parāda nodokļa summas, ja ir izpildīti noteikti iepriekš minētie kritēriji (1.–5., 7.–8. nosacījums), pārtraukta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana un uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra. Atlikusī zaudētā parāda nodokļu summa tiek samazināta pēc tam, kad preču vai pakalpojumu saņēmējam ir izbeigts MNP, pamatojoties uz bankrota procedūras pabeigšanu. Šādu kārtību var piemērot, ja trīs gadu laikā no parāda rašanās ir uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja bankrota procedūra (PVN likuma 105. panta 4. daļa un 2.1 daļas 2. punkts). 

Jānorāda, ka minētā kārtība piemērojama tikai gadījumos, kad preču vai pakalpojumu saņēmējs ir vai ir bijis PVN maksātājs. Un tas nozīmē, ka šī kārtība nebūs piemērojama, ja preču vai pakalpojumu saņēmējs ir fiziska persona, kura nav reģistrēta PVN maksātāja. 

Vienlaikus, ja tiek izpildīti noteikti iepriekš minētie kritēriji (1. – 5. un 7.–8. nosacījums) un pārtraukta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam ir tiesības valsts budžetā maksājamo PVN summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, kas ir atzīta saskaņā ar kreditoru prasījumu reģistru, kad tiesa ir apstiprinājusi preču vai pakalpojumu saņēmēja MNP pabeigšanu, vai, ja preču vai pakalpojumu saņēmējs ir fiziska persona, kad tiesa ir apstiprinājusi bankrota procedūras pabeigšanu. Minēto kārtību var piemērot, ja trīs gadu laikā no parāda rašanās brīža ir uzsākta preču vai pakalpojumu saņēmēja MNP (PVN likuma 105. panta 5. daļa un 2.1 daļas 3. punkts). 

Jāpatur prātā, ka gadījumā, ja zaudētais parāds pilnīgi vai daļēji atgūts pēc tam, kad veiktas šajā pantā paredzētās valsts budžetā maksājamā PVN korekcijas, preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs par atgūto zaudēto parādu vai tā daļu aprēķina PVN un iemaksā to valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad parāds ir samaksāts (PVN likuma 105. panta 13. daļa).

Covid-19

Līdz ar valstī noteikto ārkārtējo situāciju 2020. gada 20. martā tika pieņemts likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”, kas stājās spēkā 2020. gada 22. martā. Atbilstoši minētajam likumam tika noteikta virkne nosacījumu, kas skar parādu piedziņas un atgūšanas procesu, un attiecībā uz termiņiem tika noteikts:

• Komercķīlas likuma 42. panta 6. daļā noteiktais 30 dienu termiņš lēmuma pieņemšanai par komercķīlas izlietošanu pagarināms līdz 60 dienām;

• Civilprocesa likuma 204.1 panta 2. daļā noteiktās 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei pagarināmas līdz 60 dienām;

• saistībā ar Civilprocesa likuma 404. panta 3. daļā paredzētajām prasībām nosakāms, ka pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu var iesniegt tikai tad, ja pierādījums par brīdinājuma izsniegšanu parādniekam ir izsniegts ne agrāk kā 60 dienas pirms pieteikuma iesniegšanas (vēlāk iekļauta norāde arī par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā);

• Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7. panta 1. daļas 8. punktā noteiktais 21 dienu termiņš parādniekam izteikt iebildumus pagarināms līdz 60 dienām;

• Notariāta likuma 107.4 panta 1. daļā nosakāms minimālais termiņš – ne agrāk kā 60 dienas no saistību izpildes iestāšanās, kurā kreditors notariālo aktu var iesniegt izpildei.

Iepriekš minētajā likumā tika arī noteikts, ka līdz 2020. gada 1. septembrim kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskas personas MNP pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta 1. daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas MNP pazīmēm.

Kā redzams, šie noteikumi lielākoties saistīti vai nu ar likumā iepriekš noteikto termiņu pagarināšanu, vai arī ar tādu noteikšanu gadījumos, kad tie nebija īpaši atrunāti. Tas jāievēro, jo PVN un UIN piemērošana ir saistīta ar noteiktiem nosacījumiem, kas jāizpilda, un ierobežotiem termiņiem, kurā šīs darbības jāveic.

Iepriekš minētās speciālās normas būtu ņemamas vērā, izpildot UIN likumā un PVN likumā noteiktās prasības, lai debitoru parāds neradītu nelabvēlīgas nodokļu sekas. Īpaši svarīgi tas būtu gadījumos, kad debitora parāds radies 2018. gada sākumā un vēl nav atgūts, jo, piemēram, ja ārkārtējā situācija tiks pagarināta, saistībā ar īpašajiem pasākumiem var nepietikt laika izpildīt nosacījumu “ir veiktas visas iespējamās parāda atgūšanas darbības”. Arī tad, kad parāds ir salīdzinoši nesen radies, jāseko līdzi partnera statusam, nepieļaujot gadījumu, ka uzņēmumu likvidē, neierosinot maksātnespēju, vai uzņēmumu no UR izslēdz VID vai kāda cita institūcija.

Savukārt par aizliegumu līdz 2020. gada 1. septembrim iesniegt juridiskas personas MNP pieteikumu norādāms, ka no PVN skatpunkta minētajam noteikumam nav būtiskas nozīmes, jo atbilstoši PVN likuma 105. panta noteikumiem uz parādu attiecināmais PVN ir atgūstams arī piedziņas procesā. Šādā gadījumā nepieciešams tiesu izpildītāja akts, ar kuru tiek atzīts, ka sprieduma izpilde par parāda piedziņu nav iespējama. Savukārt UIN likumā maksātnespēja ir viens no iespējamajiem variantiem, lai samazinātu UIN bāzi, tomēr, tā kā šāda iespēja nav pieļauta, var izmantot nodokļa atbrīvojumu situācijā, ja debitors tiek likvidēts, taču šajā gadījumā jābūt lēmumam par parāda piedziņas neiespējamību, citādāk VID var norādīt, ka nav veiktas visas darbības, lai atgūtu parādu.

---

Oriģināli publicēts portālā "iFinanses": šeit.