Nodokļu piemērošana sava meža pārdošanai

4/12/2019

Meži aizņem lielu daļu no Latvijas, tāpēc likumsakarīgi, ka to pirkšanas un pārdošanas darījumi notiek ik dienu un jautājumi par nodokļu piemērošanu šiem darījumiem ir aktuāli daudziem. Skaidrojam, vai, ko un kā rēķināt, pērkot un pārdodot mežu!

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas 2018.gada datiem Latvijā meži aizņem 3,383 milj. hektāru un klāj 52% valsts teritorijas. Turklāt mežu platības nepārtraukti turpina izplesties – gan dabiskā ceļā, gan apmežojot neauglīgās un lauksaimniecībā neizmantojamās zemes. Taču zīmīgāks ir cits rādītājs – trīs reizes straujāk par mežu platībām katru gadu pieaug mežā uzkrātās koksnes apjoms jeb koksnes krāja. Tas ir uzskatāms apliecinājums tam, ka Latvijas mežainums nepalielinās uz krūmu rēķina, kuri nemaz netiek ieskaitīti meža platībās, bet gluži otrādi – valstī tiek veikta mērķtiecīga mežsaimnieciskā darbība.

Apmēram puse Latvijas mežu pieder valstij, savukārt no pārējiem lielākā daļa pieder privāto zemju īpašniekiem, kuru kopējais skaits ir aptuveni 135 tūkst. To vidū ir lielākas un mazākas mežsaimniecības, uzņēmumi, kuru saimnieciskā darbība balstās uz darījumiem ar kokmateriālu, un ne mazāk svarīgi – fiziskas personas, kuru īpašumā atrodas mežīpašumi, taču kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids. Parasti fiziskas personas nav informētas un nepārzina nodokļu aspektus saistībā ar augoša meža atsavināšanu izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanu.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis

Ienākumam no fiziskas personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai, neatsavinot nekustamo īpašumu – zemi, uz kuras atrodas mežs –, piemērojama samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 10% apmērā. Tādu pašu samazinātu IIN likmi piemēro arī atbalsta summām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids. Pārdodot zarus, kuri paredzēti šķeldošanai un iegūti ārpus meža zemes, attīrot īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem, vai mežā, izstrādājot cirsmu, arī ir piemērojama samazināta IIN likme 10% apmērā.

Attiecīgi cirsmas pircējam, kurš ir komersants (Latvijā reģistrēts nodokļu maksātājs), izmaksājot ienākumu cirsmas pārdevējam – meža īpašniekam (šajā gadījumā fiziskai personai) –, ir pienākums ieturēt IIN un iemaksāt to budžetā līdz nākamā mēneša 5.datumam. Ieturot IIN no augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 25% apmērā no izmaksājamās summas, savukārt kokmateriālu pārdošanas gadījumā atskaita ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus, piemērojot izdevumu normu 50% apmērā no izmaksājamās summas. Ja ienākuma izmaksātājs gada laikā nav ieturējis IIN, tad tas ir jāsamaksā ienākuma saņēmējam, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

Pastāv iespēja, ka fiziskas personas darbība saistībā ar meža izstrādi un kokmateriālu realizāciju var tikt uzskatīta par fiziskas personas saimniecisko darbību. Šādā gadījumā fiziskai personai sava saimnieciskā darbība ir jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā (VID), un ienākumiem (ieņēmumu un ar šo ieņēmumu gūšanu saistīto izdevumu starpība) tiek piemērota progresīvā IIN likme 20–31,4% apmērā rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Fiziskas personas darbība var tikt kvalificēta kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

• darījumi tiek veikti regulāri un sistemātiski, veicot trīs un vairāk darījumus vienā gadā vai piecus un vairāk darījumus trijos gados;

• ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro taksācijas gadā;

• darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.

Tām personām, kas veic saimniecisko darbību un papildus tam pārdod mežus, par augoša meža realizāciju vai kokmateriālu realizāciju ir jāmaksā ievērojami lielāks IIN, jo nav tiesību piemērot samazināto IIN.

2018.gada 16.janvārī VID sniedzis uzziņu Nr.31.1-8.5/15366, kurā norāda, ka ciršanas tiesību realizācija nav kvalificējama par saimniecisko darbību neatkarīgi no veikto darījumu skaita un ieņēmumu apjoma, ja ar šā ienākuma gūšanu saistītie izdevumi nebūs atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.

Papildus jāņem vērā, ka fiziskās personas, kas nav saimnieciskās darbības veicēja un no kuras ienākuma izmaksātājs ietur IIN 10% apmērā, ienākumi no īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas netiek iekļauti maksātāja gada ar nodokli apliekamā ienākuma apmēra noteikšanā, kuram tiek piemērota progresīvā IIN likme.

Ja tiek pārdots īpašums, IIN piemērojams 20% apmērā no gūtā kapitāla pieauguma, kuru aprēķina, no pārdošanas cenas atņemot ar iegādi saistītās izmaksas.

Pievienotās vērtības nodoklis

Ja fiziska persona veic kokmateriālu piegādes vai sniedz ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, tad tai var rasties pienākums reģistrēties VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā un/vai nomaksāt PVN valsts budžetā.

Izvērtējot, vai fiziskas personas ienākums ir apliekams ar PVN, būtiski noskaidrot, vai ir veikta saimnieciskā darbība. Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) izpratnē saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību, tajā skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciskā darbība un šo darbību ietvaros iekšzemē veiktās preču piegādes (kokmateriālu pārdošana) un pakalpojumu sniegšana (ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojums). Līdz ar to, ja fiziska persona 12 mēnešu periodā sistemātiski par atlīdzību (vismaz divas reizes 12 mēnešu periodā, kas nav saistīts ar kalendāra gadu, bet var arī sakrist) veic kokmateriālu piegādes vai sniedz ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, tad PVN likuma izpratnē šī fiziskā persona veic saimniecisko darbību. Atsevišķos gadījumos arī vienu kokmateriālu piegādi var uzskatīt par saimnieciskās darbības darījumu, ja tiek veiktas sistemātiskās darbības (piemēram, meža izstrāde, kokmateriālu sagatavošana), lai nodrošinātu šo vienu kokmateriālu piegādi.

Fiziskai personai, kura saimnieciskās darbības (PVN likuma izpratnē) ietvaros veic ar nodokli apliekamus darījumus, tas ir, veic vismaz divas kokmateriālu piegādes vai sniedz ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, jāreģistrējas VID PVN reģistrā pirms šo darījumu veikšanas, tomēr minētajā likumā ir iestrādāta norma, kas paredz tiesības iekšzemes fiziskai personai tiesības nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja kopējā ar nodokli apliekamo darījumu vērtība jebkurā 12 mēnešu periodā (nav saistīts ar kalendāra gadu, bet var sakrist) nav pārsniegusi 40 000 eiro. Tas nozīmē, ka fiziskai personai, pārdodot kokmateriālus vai sniedzot ciršanas tiesību piešķiršanas pakalpojumus, jāseko līdzi, kad tiek pārsniegts minētais slieksnis.

Fiziskai personai, kura 12 mēnešu laikā ir veikusi vienu darījumu, kas nav saistīts ar tās saimniecisko darbību, bet kura rezultātā pārsniegts noteiktais reģistrācijas slieksnis – 40 000 eiro –, nav jāiemaksā budžetā PVN no summas, kas pārsniedz minēto reģistrācijas slieksni.

Savukārt, gadījumā, ja darījumā ir saskatāmas saimnieciskās darbības pazīmes, tad minētā persona aprēķina PVN no darījuma vērtības, kas pārsniedz reģistrācijas slieksni, aprēķināto PVN iekļaujot darījuma vērtībā. PVN aprēķina par to taksācijas periodu, kad šī summa pārsniegta, un iemaksā budžetā līdz taksācijas periodam sekojošā mēneša 20.datumam.

Turklāt jāpievērš uzmanība, ka atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 5.panta 1.daļai nodokļu un nodevu likumu normu piemērošanas kārtību nosaka tikai konkrētie likumi vai Ministru kabineta noteikumi. Līdz ar to saimnieciskās darbības jēdziens IIN vajadzībām neietekmē saimnieciskās darbības jēdzienu PVN vajadzībām.

Iesaku izskatīt arī VID metodisko materiālu “Par nodokļu piemērošanu fizisko personu veiktajiem darījumiem ar kokmateriāliem”, lai gūtu detalizētāku priekšstatu par likuma normu piemērošanu dažādās situācijās.

Kopsavilkums

Tātad gadījumos, kad fiziska persona, meža īpašnieks, kas nav saimnieciskās darbības veicēja un neslēdz vairāk kā vienu darījumu (taču būtiski, ka netiek veiktas sistemātiskas darbības, piemēram, meža izstrāde, kokmateriālu sagatavošana, lai nodrošinātu šo vienu kokmateriālu piegādi), pārdodot kokmateriālus citām juridiskām personām gada laikā, darījumu neapliek ar PVN. Pārējos gadījumos darījumu summai, kas 12 mēnešu periodā pārsniedz reģistrācijas slieksni 40 000 eiro, piemērojams PVN. Ja slieksnis ir pārsniegts, bet fiziska persona neplāno veikt citus darījumus, tad tai ir tiesības nereģistrēties kā nodokļu maksātājai VID PVN maksātāju reģistrā.

Tajā pašā laikā ar IIN ir apliekams jebkurš ienākums no fiziskas personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai, un to 10% apmērā ietur ienākuma izmaksātājs, ja fiziska persona nav reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja. Tomēr atvērts paliek jautājums, no kuras summas jāietur IIN tām fiziskām personām, kuras reģistrējušās kā PVN maksātājas – no summas ar vai bez PVN. Šajā jautājumā VID un nodokļu konsultantu viedokļi atšķiras.

---

Oriģināli publicēts portālā "iFinanses": šeit.