Saimnieciskās darbības veicējiem Latvijā neizdevīgākais nodokļu maksāšanas režīms
- Econome, Matīss Kodoliņš
- 2020. g. 2. apr.
- Lasīts 6 min
30/11/2018
Ņemot vērā izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN), daudziem saimnieciskās darbības veicējiem jāapsver, cik izdevīga tiem ir pašreizējā nodokļu maksāšanas forma, un, iespējams, jāmaina gan forma, gan veids. Tā kā saimnieciskās darbības veicējam ir tiesības izvēlēties un reizi gadā mainīt savu darbības formu, ieteicams izanalizēt savu darbību, lai izvēlētos labāko nodokļu maksāšanas režīmu.
Ar 2018.gada 1.janvāri likumā par IIN tika ieviesta progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 20–31,4% apmērā. Progresīvā IIN likme attiecas arī uz ienākumiem no saimnieciskās darbības, par kuriem tiek maksāts IIN. Tas nozīmē, ka gan fiziskām, gan juridiskām personām, kuras ir izvēlējušās maksāt IIN no savas saimnieciskās darbības vispārējā kārtībā, būs jāmaksā progresīvā IIN likme. Piemēram, ja pašnodarbinātā persona gūst peļņu, kas pārsniedz 55 000 eiro gadā, tai no peļņas daļas, kas pārsniedz šo summu, būs jāsamaksā IIN 31,4% apmērā. Vai, piemēram, namīpašniekiem, kas pārdod nekustamo īpašumu, ko izmanto saimnieciskajā darbībā, var nākties samaksāt IIN 31,4% apmērā. Salīdzinājumam: juridiskām personām, kas maksā uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN), ir piemērojama 20% nodokļa likme, turklāt tikai gadījumos, ja notiek peļņas sadale (arī nosacītā peļņas sadale) atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likuma) normām.
Papildus tam likumā par IIN ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī, ir noteikts atskaitāmo izdevumu apmērs – 80%, ierobežota iespēja izmantot iepriekšējo gadu zaudējumus, lai samazinātu peļņu, paredzot, ka 20% no tās ir apliekami ar nodokli, kā arī mainīta pamatlīdzekļu nodokļu nolietojuma aprēķināšanas kārtība.
Kam ir jāmaksā progresīvais IIN no saimnieciskās darbības
Progresīvo IIN maksā:
pašnodarbinātās personas, saimnieciskās darbības veicēji, kurus reģistrē Valsts ieņēmumu dienests (VID);
individuālie komersanti, kurus reģistrē Komercreģistrā saskaņā ar Komerclikumu un kuri maksā IIN no saimnieciskās darbības vispārējā režīmā;
individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuras reģistrē Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar likumu “Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību” un kuras atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam nav izvēlējušās sagatavot gada pārskatu un tāpēc maksā IIN vispārējā kārtībā;
fiziskās personas, kuras nav reģistrējušās VID, bet kurām būtu jāreģistrējas VID, jo to darbība ir vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu par atlīdzībuuzskatāma par saimniecisko darbību un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
darījumu regularitāte un sistemātiskums – trīs un vairāk darījumi gadā vai pieci un vairāk darījumi trijos gados;
ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro un vairāk gadā, izņemot ienākumus no personiskā īpašuma atsavināšanas (personiskai lietošanai paredzēto kustamo lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu);
darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.
Turpmāk rakstā, runājot par visām iepriekš minētajām personām, kas maksā IIN vispārējā režīmā, tiek lietots termins “saimnieciskās darbības veicēji”.
Progresīvā IIN likme
Saimnieciskās darbības veicējam, izvēloties maksāt IIN vispārējā režīmā, ir jāpiemēro progresīvā IIN likme:
20% – gada ienākumam līdz 20 004 eiro;
23% – gada ienākuma daļai no 20 004 eiro līdz 55 000 eiro;
31,4% – gada ienākuma daļai virs 55 000 eiro.
Fiziskajai personai, kas gūst ienākumu, reizi gadā ir jāiesniedz ienākumu deklarācija un jāsamaksā IIN rezumējošā kārtībā. Sagatavojot deklarāciju, gada ienākumos tiks iekļauti visi gada laikā gūtie ienākumi, izņemot atsevišķus ienākumu veidus, kas tiek aplikti ar konkrētu IIN likmi neatkarīgi no to apmēra. Gada ienākumu deklarācijā, to izstrādājot, netiks iekļauts:
gūtais ienākums no kapitāla un kapitāla pieauguma, par ko tiek ieturēta fiksēta nodokļa likme 20% apmērā;
nerezidenta un rezidenta ienākums no īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, ienākums no metāllūžņu pārdošanas, ienākums no īpašuma vai kustamas mantas atsavināšanas, ja nav radušies būtiski saimnieciskās darbības izdevumi un nav nepieciešams reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam, par ko tiek piemērota fiksēta nodokļa likme 10% apmērā;
nerezidenta ienākums no Latvijas Republikā (LR) esoša nekustamā īpašuma un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas, ja nodoklis tiek ieturēts ienākuma izmaksas vietā, tiek aplikts ar 3% likmi no atlīdzības apmēra;
nerezidenta gūtais ienākums no mākslinieku, sportistu vai treneru profesionālās darbības LR, saņemtā autoratlīdzība par zinātnes, literatūras un mākslas darbu, atklājumu, izgudrojumu un rūpniecisko paraugu darbu radīšanu, ņemot vērā izdevumu normas, par ko tiek ieturēti 23%;
nerezidenta ienākumi par pārējiem intelektuālā īpašuma veidiem, kas netika minēti iepriekšējā punktā, kam tiek piemērota 5% likme;
ienākums no tādu saimniecisko darbību jomām, par kurām var veikt patentmaksas maksājumu, kas tiek piemērots no 50 līdz 100 eiro mēnesī;
mikrouzņēmuma darbinieka vai īpašnieka ienākums, kam tiek piemērota nodokļa likme atbilstoši Mikrouzņēmumu nodokļa likumam;
gūtais ienākumam pielīdzināmais aizdevums, ja persona aizdevuma saņemšanas dienā ir bijusi aizdevēja darbinieks, valdes vai padomes loceklis, – gūtajam ienākumam papildus noteiktajai progresīvajai IIN likmei tiek piemērota 22% likme;
sezonas laukstrādnieka gūtais ienākums, kam tiek piemērota nodokļa likme 15% apmērā, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.
Attiecīgi fiziskajai personai, gada beigās sagatavojot deklarāciju, progresīvā IIN likme tiks piemērota, ņemot vērā visus gada laikā gūtos apliekamos ienākumus. Ja fiziskā persona papildus saimnieciskās darbības ienākumiem gūst citus ienākumus, kam piemēro progresīvo IIN, tai nākamā gada sākumā var nākties maksāt papildu nodokļus, ja gada laikā gūtie ienākumi pārsniegs 55 000 eiro.
Pieļaujamais izdevumu apmērs – 80%
IIN maksā no saimnieciskās darbības ienākuma jeb ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpības. Sākot ar 2018.gada 1.janvāri, ar saimniecisko darbību saistītos izdevumus piemēro apmērā, kas nepārsniedz 80% no ieņēmumiem, un tajos netiek ieskaitīti izdevumi, kas saskaņā ar UIN likumu tiek uzskatīti par izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību.
Šo nosacījumu nepiemēro konkrētiem izdevumu veidiem, kas ir iekļaujami pilnā apmērā:
darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), t.sk. solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem;
nekustamā īpašuma nodoklis;
pamatlīdzekļu nolietojums;
kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu dzīvojamās telpas kapitālremonta dēļ vai telpu pārbūves dēļ saimnieciskās darbības veikšanai.
Atsevišķās situācijās izdevumu apmēra ierobežojumu nepiemēro, piemēram, maksātājiem par pirmo taksācijas gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība, un par nākamo taksācijas gadu.
Uzkrāto zaudējumu izmantošanas ierobežojums
Saskaņā ar likuma par IIN redakciju, kas ir spēkā no 2018.gada 1.janvāra, saimnieciskās darbības veicēju taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, taču tas katrā nākamajā taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 80% no attiecīgā gada fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Šajā gadījumā 80% saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmērā tiek iekļauti ne tikai sedzamie iepriekšējo taksācijas gadu zaudējumi, bet arī citi personai radušies saimnieciskās darbības izdevumi. Šim ierobežojumam ir izņēmumi un to nepiemēro pēdējā saimnieciskās darbības gadā.
Tas nozīmē: pastāv iespēja, ka saimnieciskās darbības veicējs, neņemot vērā to, ka iepriekšējos gados bija radušies zaudējumi, nevarēs segt gūto ienākumu pilnā apmērā un nodoklis būs jāmaksā no ienākumu 1/5 daļas, kaut gan uzkrātie zaudējumi ir lielāki par ienākumiem.
Izmaiņas pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķināšanā
Līdz 2018.gada 1.janvārim saimnieciskās darbības veicēji nolietojumu pamatlīdzekļiem aprēķināja pēc vecā likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” (vecais likums par UIN) 13.panta. Nolietojuma aprēķinu regulējošā informācija pašlaik tiek iekļauta likumā par IIN, kurā teikts, ka pamatlīdzekļiem, kuri iegādāti līdz 2017.gada 31.decembrim, nolietojuma aprēķināšanai turpmāk var izvēlēties vienu no šādām metodēm:
izmantot vecā likuma par UIN 13.pantā noteikto kārtību. Tas nozīmē: lai arī pats likums ir zaudējis spēku, šiem pamatlīdzekļiem varēs turpināt rēķināt nolietojumu tāpat kā līdz šim;
izmantot vecā likuma par UIN 13.pantā noteikto kārtību, nepiemērojot nolietojuma likmei divkāršo apmēru un koeficientu 1,5.
Svarīgi apzināties, ka izvēlēto metodi nebūs iespējams mainīt un tā būs jāpiemēro tik ilgi, kamēr saimnieciskās darbības izdevumos norakstīs visus pamatlīdzekļus, kas iegādāti līdz 2017.gada 31.decembrim.
Pamatlīdzekļiem, kas iegādāti no 2018.gada, nolietojums jārēķina atbilstoši likuma par IIN prasībām. Saimnieciskās darbības veicēji pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina atsevišķi par katru pamatlīdzekli, kura iegādes vērtība ir lielāka par 1000 eiro.
Nolietojuma aprēķināšanai var izvēlēties vienu no šādām metodēm:
pamatlīdzekļu nolietojumu nosakot procentos;
pamatlīdzekļu derīgās lietošanas laiku nosakot gados.
Pēc jaunās kārtības izvēlēto metodi saimnieciskās darbības veicējam būs tiesības mainīt ne biežāk kā vienu reizi 10 gados.
Saimnieciskās darbības veicēju VSAOI maksājumi
Saimnieciskās darbības veicēju VSAOI maksājumi, sākot ar 2018.gada 1.janvāri:
ja ienākumi mēnesī pārsniedz 430 eiro, saimnieciskās darbības veicējiem piemēro 32,15% no 430 eiro vai brīvi izvēlētas lielākas summas plus 5% pensiju apdrošināšanai no starpības starp izvēlēto iemaksu summu un reālajiem ienākumiem;
ja ienākumi mēnesī nesasniedz 430 eiro, no faktiskajiem ienākumiem jāmaksā 5% pensiju apdrošināšanai;
ja saimnieciskās darbības veicēja ienākums visa kalendāra gada laikā nesasniedz 50 eiro, tad VSAOI 5% apmērā var neveikt.
Piemērs
Saimnieciskās darbības veicēja ienākumi mēnesī ir 500 EUR. Iemaksas jāveic vismaz no 430 EUR, t.i., 138,25 EUR (430 x 32,15%). Tā kā faktiskie ienākumi saimnieciskās darbības veicējam ir 500 EUR mēnesī, tad papildus ir jāveic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 5% apmērā no starpības 70 EUR (500 – 430), t.i., 3,50 EUR (70 x 5%). Tātad ir jāveic obligātās iemaksas 141,75 EUR (138,25 + 3,50) apmērā.
Saimnieciskās darbības veicēja sociālā aizsardzība ir tieši atkarīga no izvēlētā nodokļu maksāšanas režīma, jo sociālās apdrošināšanas veidi, ar kuriem ir apdrošināta persona, korelē ar apdrošinātās personas statusu. Realitātē saimnieciskās darbības veicēju veiktās VSAOI mēdz būt ļoti niecīgas neatkarīgi no izvēlētās darbības formas. Sociālās iemaksas par algotu darbinieku ir 35,09% no viņa bruto algas, taču saimnieciskās darbības veicēju obligāto iemaksu objekts ir brīvi izraudzīti ienākumi, kas lielāki par 430 eiro.
Sociālās aizsardzības jomā 2018.gadā stājās spēkā vairāki normatīvo aktu grozījumi, kas vērsti uz sociālās aizsardzības palielināšanu gan darba ņēmējiem, gan saimnieciskās darbības veicējiem.
Saimnieciskās darbības veicējus skāra šādas izmaiņas:
obligātās iemaksas 5% apmērā pensiju apdrošināšanai arī tad, ja mēneša ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru;
veselības apdrošināšana (1% no obligāto iemaksu likmes), kas dod tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.
Saimnieciskās darbības veicēji nav pakļauti bezdarba un darba negadījumu apdrošināšanai. Tas nozīmē, ka, sākot ar 2018.gadu, saimnieciskās darbības veicējiem uzkrājas pensiju kapitāls, jo pirms tam pensiju kapitāls veidojās no minimālās algas, izņemot gadījumus, kad tika veiktas brīvprātīgas iemaksas.
Fiziskās personas, kuras apsaimnieko savu nekustamo īpašumu vai gūst ienākumu no personīgās palīgsaimniecības vai piemājas saimniecības un ir sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kurām ir piešķirta valsts vecuma pensija (t.sk. priekšlaikus), vai kuras ir personas ar I vai II grupas invaliditāti vai kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav LR, nav obligāti sociāli apdrošināmas personas, un tām nav obligāti jāveic sociālās iemaksas.
Namīpašnieki, kas apsaimnieko savu nekustamo īpašumu, ir pakļauti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai. Obligāto iemaksu likme fiziskajai personai, kura apsaimnieko nekustamo īpašumu un ir reģistrējusies kā saimnieciskajā darbā gūtā ienākuma nodokļa maksātāja, ir 27,27% no obligāto iemaksu objekta, kas attiecīgi ir brīvi izraudzītu ienākumu apmērs, kas ir lielāks par 430 eiro, papildus piemērojot 5% nodokļa likmi pensiju apdrošināšanai no starpības starp izvēlēto iemaksu summu un reālajiem ienākumiem.
Saimnieciskās darbības veicēja statuss nozīmē ne tikai lielāku rīcības brīvību, bet arī atbildību, jo saimnieciskās darbības veicēji atbild ar visu savu mantu, attiecīgi, nesamaksājot nodokļus vai neapzinoties nodokļu samaksas pienākumu, kas rodas, piemēram, pārdodot nekustamo īpašumu, var nākties šķirties no pašai fiziskajai personai piederošajiem aktīviem.
Oriģināli publicēts portālā "iFinanses": šeit.
Komentāri