Telpu noma un nodokļi

22/10/2020

Vai ir pienākums maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk – IIN) par fizisko personu (turpmāk – FP), ja FP ir komerctelpu nomas līgums ar juridisku personu (turpmāk – JP) un šī FP iznomā tālāk šīs telpas savai komercsabiedrībai ar noteikumu, ka apmaksa par telpu nomu tiek veikta pa tiešo telpu iznomātājam (JP)? Līgumā atrunāts, ka apmaksa par nomu un komunālajiem tiek veikta pa tiešo iznomātājam. Tiek sagatavoti rēķini 1 pret 1, pie apmaksas rekvizītiem norādot iznomātāja datus.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta pirmā daļa nosaka, ka fiziskās personas ienākums no saimnieciskās darbības tiek aprēķināts kā konkrētajā pantā noteikto ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība. Turpat panta 1.1daļā norādīts, ka par fiziskās personas saimniecisko darbību ir uzskatāma jebkura darbība, kas vērsta, cita starpā, uz pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību.

Tādējādi, lai atbildētu uz jautājumu, ir nepieciešams izprast nomas līguma tiesisko dabu, lai noskaidrotu, vai konkrētajā situācijā ir konstatējams, ka FP veic saimniecisko darbību.

Civillikuma 2112.pants nosaka, ka noma ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu kādas lietas lietošanu. Līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma.

Turklāt Civillikuma 2120.pants paredz, ka nomas maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu, un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata pēc. Darījums, kas noslēgts pretēji šim noteikumam, ar nolūku apiet likumu vai pievilt trešo personu, nav spēkā; bet ja darījuma nolūks ir parādīt labvēlību šķietamam nomniekam vai īrniekam, tad tas atzīstams par dāvinājumu.[1]

Atbilstoši situācijas izklāstam, kā arī iepriekš citētajām tiesību normām nomas attiecības paredz, ka lietai – konkrētajā gadījumā nekustamajam īpašumam, jābūt nodotai otrai pusei par atlīdzību, kura nedrīkst būt noteikta tikai izskata pēc.

Papildus arī jāņem vērā, ka starp FP piederošo komercsabiedrību un JP nerodas nomas attiecības – tas vien, ka FP piederošā komercsabiedrība pārskaita atlīdzību par telpām tieši JP, nenozīmē, ka starp šīm pusēm ir radušās saistības. Ja nomas maksa netiktu pārskatīta, par saistību neizpildi pret JP būtu jāatbild pašai FP, nevis tai piederošajai komercsabiedrībai.

Citiem vārdiem, nomas līgums paredz atlīdzības saņemšanu par lietas iznomāšanu. Ja FP ir izvēlējusies, ka tai pienākošā atlīdzība tiek samaksāta citai personai, tas nemaina nodibināto saistību tiesisko dabu. Pretējā gadījumā trešajai personai – JP rastos saistības, par kurām tā pat nebūtu informēta.

Lai arī šajā situācijā varētu šķist, ka FP, iespējams, pēc būtības ir vēlējies patapināt no JP nomāto nekustamo īpašumu, tomēr šeit ir jāievēro, ka atbilstoši aprakstam JP nekustamo īpašumu ir iznomājusi FP, pusēm neparedzot īpašas atrunas.

Civillikuma 1948.panta otrā daļa noteic, ka par patapinājuma priekšmetu var būt arī svešas, bet tikai ne patapinājuma ņēmēja paša lietas. Te gan ir jāievēro juridiskajā literatūrā minētais, ka šādā gadījumā svešas lietas gadījumā jābūt īpaši paredzētam, ka svešās mantas īpašnieks atļauj šādas darbības.[2]

Ievērojot iepriekš minēto, atbilstoši pušu starpā noslēgtajiem līgumiem FP savai komercsabiedrībai sniedz pakalpojumus par atlīdzību, tas ir, veic saimniecisko darbību. Tādējādi par FP darbību, iznomājot nekustamo īpašumu sev piederošajai komercsabiedrība, ir jāmaksā nodokļi.

Tā kā jautājums uzdots par iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksu par FP, tad norādāms, ka tas ir atkarīgs no tā, kādu nodokļu nomaksas režīmu izvēlēsies FP.

Ja FP izmantos iespēju nereģistrēt saimniecisko darbību reģistrējot nomas līgumu VID, piemērojot iznomāšanas darījumiem nodokļa 10% likmi, veicot nekustamā īpašuma iznomāšanu, tad FP piederošajai komercsabiedrībai no izmaksātās nomas maksas būs jāietur minētais nodoklis.

Savukārt, ja FP izvēlēsies reģistrēt saimniecisko darbību, par nodokļu nomaksu valsts budžetā būs atbildīga pati FP.

[1] Arī nodokļu administrācija šo tiesību normu var izmantot kā vienu no argumentiem, lai apšaubītu darījumu ekonomisko būtību. [2] Kalvis Togāns. Saistību tiesības. – Rīga:Tiesu namu aģentūra, 2014, 331.lpp.

---

Oriģināli publicēts portālā "iBizness": šeit