VID uzziņas analīze: darbinieku izmitināšanas izmaksas

31/10/2018

Pieprasot uzziņu Valsts ieņēmumu dienestam, ir svarīgi detalizēti aprakstīt uzņēmuma darbības specifiku un jautājumu formulēt precīzi, citādi uzziņā sniegtā atbilde var kļūt uzņēmumam neizdevīga, kā tas ir sanācis šajā publikācijā izskatītajā gadījumā.

Šī gada 1.janvārī stājās spēkā Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums (UIN likums), paredzot ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē neiekļaut tikai tos reprezentācijas un personāla ilgtspējas izdevumus, kas kopā pārskata gadā nepārsniedz 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas. Normatīvajā regulējumā ietvertais dažādo pieļaujamo izdevumu formulējums diemžēl rada neskaidrības nodokļu maksātājiem.

Lai saprastu, kā piemērojamas jaunā UIN likuma normas par personāla ilgtspējas izdevumiem, SIA “D” (Iesniedzējs) saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 98.pantu vērsās Valsts ieņēmumu dienestā (VID), lūdzot sniegt uzziņu par savām tiesībām.

Iesniedzēja neskaidrības

Iesniedzēja pamatdarbība ir karjeru izstrāde – dolomīta šķembu ražošana. Darba laiks ražošanas procesā iesaistītajiem darbiniekiem tiek organizēts gan dienas, gan nakts maiņās. Tā kā ražošana notiek dažādās Latvijas vietās un darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem, tad darbinieki tiek sūtīti darba braucienos, jo nav iespējams nodrošināt viņu atgriešanos dzīvesvietā katras dienas beigās. Lai veiktu savu saimniecisko darbību un nodrošinātu darbiniekiem normatīvajos aktos noteikto darba un atpūtas režīma ievērošanu attiecīgajā objektā maiņas laikā, Iesniedzējs īrē telpas no citas sabiedrības un nomaksā komunālos izdevumus par attiecīgo nekustamo īpašumu.

Iesniedzējam nav izdevies gūt skaidru priekšstatu par UIN likuma 8.panta 4.daļas 3.punkta normas piemērošanu, vai attiecīgās izmaksas par telpu īri un ar to saistītās uzturēšanas izmaksas, nodrošinot darbinieku uzturēšanos maiņu darba dēļ, ir saimnieciskās darbības izmaksas vai ir definējamas kā personāla ilgtspējas pasākumu izmaksas.

Iesniedzējs lūdz VID sniegt uzziņu par to, vai Iesniedzējam darbinieku izmitināšanas izmaksas, t.i., telpu īres un citas ar to saistītās uzturēšanas izmaksas, ir definējamas kā ar saimniecisko darbību saistītas izmaksas vai kā ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas.

VID atbilde

2018.gada 14.augustā VID izsniedza uzziņu, kurā atbildēja uz Iesniedzēja jautājumu. VID uzziņā norādīja, ka UIN likuma izpratnē personāla ilgtspējas izdevumi iekļauj izdevumus par sociālās infrastruktūras objektiem, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību un nav paredzēti dzīvesvietas nodrošināšanai darbiniekiem, t.sk. darbinieku izmitināšanas izdevumiem, ja darbs notiek arī nakts maiņās. Tādējādi VID uzskatīja, ka iesniegumā minētie izdevumi Iesniedzēja darbinieku izmitināšanai, kas ir telpu īre un citas ar to saistītās uzturēšanas izmaksas par telpām, kurās Iesniedzēja darbiniekiem ir iespēja īslaicīgi uzturēties maiņu darba dēļ, jo darbs notiek arī naktīs un darba specifikas dēļ nav iespējams nodrošināt darbinieku atgriešanos dzīvesvietā katras dienas beigās, ir uzskatāmas par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem, kuri nav jāietver ar UIN apliekamajā bāzē, nepārsniedzot UIN likuma 8.panta 2.daļas 7.punktā noteikto apmēru.

Personāla ilgtspējas vai komandējuma izdevumi?

VID atbilde parasti ir atkarīga no sniegtās informācijas un uzdotā jautājuma formulējuma. Analizējot konkrēto uzziņu, tās pieprasījumu un UIN likuma normas, jāsecina, ka Iesniedzējs, iespējams, jautājumu ir uzdevis neprecīzi, kā arī nav sniedzis pietiekami detalizētu informāciju par uzņēmuma saimniecisko darbību, tādēļ VID ir secinājis, ka šie izdevumi ir uzskatāmi par personāla ilgtspējas pasākumu izdevumiem, kam saskaņā ar UIN likumu ir noteikts ierobežojums, un šie izdevumi kopā ar reprezentācijas izdevumiem pārskata gadā nedrīkst pārsniegt 5% no iepriekšējā pārskata gada kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru veikti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi. Iespējams, citādi formulējot uzdoto jautājumu, kā arī konkrētāk un niansētāk paskaidrojot saimnieciskās darbības īpatnības un šādu braucienu nepieciešamību, VID uzziņā sniegtā atbilde atšķirtos un VID atzītu, ka konkrētie izdevumi uzskatāmi par tādiem ar saimniecisko darbību saistītiem izdevumiem, kuriem nav piemērojami izdevumu apmēra ierobežojumi. 

Iesniedzējs ir atklājis informāciju par to, ka preces tiek ražotas dažādās Latvijas vietās un nepārtrauktās maiņās, arī naktīs, un ka strādnieku izmitināšanai nakts maiņu dēļ tiek maksāts par telpu īri. Pamatojoties uz Iesniedzēja sniegto informāciju, ir noprotams, ka telpu īres izmaksas ir nepieciešamas darba specifikas dēļ, jo darbi regulāri tiek veikti dažādās Latvijas vietās, kas nav ne uzņēmuma, ne darbinieku pastāvīgā atrašanās vieta, uzsverot, ka bez minēto darbību veikšanas un naktsmītņu nodrošināšanas nav iespējama uzņēmuma saimnieciskās darbības īstenošana. Pēc Iesniedzēja situācijas apraksta var konstatēt, ka darbinieki ir devušies vai nu komandējumā, vai darba braucienā, un VID būtu jāuzdod jautājums, vai minētās izmaksas ir atzīstamas par komandējuma vai darba brauciena izmaksām.

Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi” (MK noteikumi Nr.969) noteikta komandējumu un darba braucienu būtība un ar tiem saistīto izdevumu atlīdzināšana. Par komandējumu šo noteikumu izpratnē uzskatāms ar komersanta vadītāja rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai ārvalstīs, lai pildītu darba uzdevumus, savukārt par darba braucienu – darbinieka darbs, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē). Minētie MK noteikumi Nr.969 paredz atšķirīgu kārtību izmaksu segšanai komandējumiem un darba braucieniem, ņemot vērā tādus apstākļus kā, piemēram, iespēju darbiniekam atgriezties pastāvīgajā dzīvesvietā.

Ņemot vērā Iesniedzēja sniegto informāciju, nevar konstatēt, vai darbinieki faktiski tika nosūtīti darba braucienā vai komandējumā, un to būtu iespējams veikt tikai pēc detalizētākas informācijas analīzes par Iesniedzēja saimniecisko darbību un notikušajiem braucieniem.

Personāla ilgtspējas pasākumu izdevumi UIN likuma izpratnē ir, piemēram, izdevumi par sociālās infrastruktūras objektiem, kas ir tādi objekti, kuri nav tieši saistīti ar maksātāja saimniecisko darbību un nav paredzēti dzīvesvietas nodrošināšanai darbiniekiem, t.sk. darbinieku izmitināšanas izdevumi, ja darbs notiek arī nakts maiņās. Aprakstītajā situācijā ir saprotams, ka šīs izmaksas ir cieši saistītas ar saimniecisko darbību, jo tām nav sociālas funkcijas darbinieku ērtībai, taču ir saimnieciskās darbības nepieciešamība, jo ražošana nenotiek vienuviet konkrētā saimnieciskās darbības vietā, bet gan darbinieki tiek nosūtīti strādāt dažādos Latvijas reģionos un darbības īstenošanai ir jānodrošina darbinieku izmitināšana, tādējādi panākot darbības nepārtrauktību. 

Līdz ar to jāsecina: ja Iesniedzējs spētu pamatot, ka darba nepieciešamību nepārtrauktās maiņās visu diennakti un normatīvajos aktos noteiktā darba un atpūtas režīma ievērošanas nodrošināšanai tā saimnieciskā darbība ir tieši atkarīga no darbinieku nosūtīšanas komandējuma vai darba braucienos tad šīs izmaksas tiktu klasificētas kā ar saimniecisko darbību saistītas, un Iesniedzējam būtu tiesības kompensēt darbiniekiem arī ar komandējumu vai darba braucienu saistītās izmaksas un, iespējams, izmaksāt dienas naudu.

---

Oriģināli publicēts portālā "iFinanses": šeit.